Meklēju domubiedrus kopīgai laika pavadīšanai

DanaL      Paskaties iepriekšējās tēmās - kādu laiciņu atpakaļ (manuprāt, šogad vismaz 1-x) jau vairākas dāmas izrādīja tādu pašu interesi. 2026-08-15 18:25

Aranija      Mani izbrīna šādi piedāvājumi. Kur palikuši radinieki-māsīcas, brālēni, klasesbiedri, kursabiedri, bērnības dienu draudzenes utt? Tā svešā barā sākt draudzēties man šķiet ka ir grūti. Man nebūtu par ko runāt. 2026-08-15 22:10

Muktiana      Man liekas, ka tā doma ir ļoti laba. Būtu labi, ja tādas interešu grupas te vairāk organizētos. Ir daudz tādu klubu, kur cilvēki tiekas. Manuprāt, tas ir ļoti labi. Slikti, ka tie ir slēgti un jebkurš nevar pēkšni tādu atrast. Bet ideja ir tieši ļoti labi. Pilnīgi mierigi jebkurā vietā cilvēki var satusēt un sadraudzēties. Te tiešām vairākas iniciatīvas ir bijušas, bet bieži nez kapēc nokritizētas un atsauciba arī bijusi maza. Bet ne visai saprotams kapēc. Piemēram, ir tās sociālās mājas (nezinu, kā sauc), kur pensionāri var pulcēties pa interešu grupām. Paši izdomāt pulciņus, paši pieteikties bez maksas vadīt un tad jebkurš cilvēks bez maksas arī piesakās tur darboties. Manuprāt, brīnišķīga iniciatīva, lai cilvēki vecumdienās nav vieni - nūjo, jogo, vingro, glezno, visādi rokdarbu pulciņi. Jā, tur pārsvarā ir sievietes. Vienā citā pašvaldibā tiem pašiem pensonāriem reizi mēnesi tika īrēta zāle (pils) pasēdēšanai un arī ekskursija uz 1 pilnu dienu. Man liekas, ka tas ir brinišķīgi. Bet kaut ko tādu var organizēt ne tikai pensionāŗiem un ne tikai sieviešu kolektīvam. Tieši kolektīvā tusiņā cilvēki var iepazīties labāk, atrast kopīgas interešu grupas. Tā ka tiešām novēlu oho attīstīties tādā virzienā, daudzi cilvēki būs pateicigi. Kas attiecas uz ģimeni kā "draugu vidi", daudzi cilvēki mūsdienās ir vientuļi, bez ģimenes, bez pāŗa (īpaši oho). Bērni, ja ir, tad vai nu ārzemēs, vai vēsās attiecibās, vai "kalpojošās attiecibās". Baigi maz ir tādu ģimeņu saimes, kuras iekšienē var apmiernāt līdzvērtību, draudzību un tml.emocionālas vajadzības. Pat pāra ģimenē cilvēki var justies viens otram vientuļi, atsvešināti, apnikuši, ja abiem nav kopīgu hobiju, iziešanas. 00:54

Muktiana      Aronija, Daudzi ar savām māsām un brāļiem nekontaktē, bet Tu piedāvā draudzēties ar masīcām un brālēniem. Daudziem tādu vispār nav. Mūsdienās vispār pilns ar pusmāsām, pusbrāļiem, patēviem, pamātēm, pabērniem - pamēģini tādā sastāvā ar kādu baigi draudzēties, pie tam, no kuriem puse dzīvo ārzemēs, varbūt pat latviski vairs nerunā. Kādi vēl klasesbiedri un kursabiedri pusmūžā? Kā man stāstīja neatceros kas, ka uz tādiem salidojumiem patīk braukt tādiem, kuriem ir ar ko lepoties un lielīties. Kas dzīvē mazāk veiksmīgs, tāds izvairīsies no salidojumiem. Bet cienījamā vecumā jau neviens nebrauc uz skolas salidojumiem. Bērnības dienu draudzenes parasti ir dažas, bet bieži veji aizpūš dažādos virzienos - pat citā valstī, citas intereses, cita orbīta, ap ko tajā brīdī griežas dzīves ass. Man liekas, ka iespēja kontaktēt un draudzēties (vēlams, pēc vecuma grupas; nebūtu slikti ari pēc intelekta/izglitibas sijāt) un vēl pēc interešu grupām - ir ļoti laba iniciatīva. (Tiešām nedomaju, ka 20gadīgiem būtu daudz kopīga ar 60gadīģiem, tāpat kā baļķvedējiem un brutālākiem alus dzērājiem ar intelektuālām skolotājām, arhitektiem vai deputātiem.) Tā ka process šis varētu but sarežģīts, bet novēlu, lai kaut ko tādu Latvijā vairāk organizētu. ;) Starp citu, mūsdienās pat baznīcās cilvēki vienītī un vientulibā var gadiem atnākt un aiziet. Tāda sadzīviska vide vairs nav tik viegli pieejama. 01:05

crossie      Iepazīstoties vien katrs var uzzīmēt savu portretu kā pie psihoterapeita. Bet tālākās tikšanās var būt piespiestas un neturpināties. Sāciet ar kompāniju atsevišķiem pasākumiem! 09:14