Ko mēs īsti svinam Līgo vakarā?

DanaL (2015-06-22 23:33)    3 Grils, šašliks, alus. .. :(

Man kā nekristietei, drīzāk vasaras saulgrieži, tāpat kā Ziemassvētkos - ziemas saulgrieži, nevis Kristus piedzimšanas svētki :(

MJooun (2015-06-22 23:35)  1 2 Mūsdienās(? ) . .vairāk jau laikam, pierīšanās un riekstu izšaušanas svētki

daimond (2015-06-22 23:39)  1 15 ->To Torpedo- Lai uztrauc vairāk paša uzvedība, un priecē vairāk citu prieks, un ja vēl citu bēdās talkā iesi, tad jautājumu mazāk būs. .. - 1. Savstarpējas atkarības likums:
Pirms spried par citu kļūdām, pievērs uzmanību pats sev. Tam, kurš apmētā citus ar dubļiem, nevar būt tīras rokas.
2. Apmācības likums:
Katrs cilvēks, kuru mēs satiekam, potenciāli ir spējīgs mums kaut ko iemācīt.
3. Augstākā ceļa likums:
Mēs pārejam uz daudz augstāku līmeni, kad sākam pret citiem izturēties labāk, kā viņi izturas pret mums.
4. Bumeranga likums:
Kad mēs palīdzam citiem, mēs palīdzam paši sev.
5. Āmura likums:
Nekad neizmantojiet āmuru, lai nosistu odu uz sarunu biedra pieres.
6. Apmaiņas likums:
Tā vietā, lai citus noliktu pie vietas, mums ir jānoliek sevi viņu vietā.
7. Sāpju likums:
Aizvainots cilvēks pats nodara pāri citiem.
8. Harizmas likums:
Cilvēki izrāda interesi par cilvēku, kurš tiem ir interesants.
9. 10 baļļu likums:
Ticība cilvēku labajām īpašībām parasti liek mums parādīt savas labākās īpašības.
10. Situācijas likums:
Nekad nepieļaujiet, ka situācija jums nozīmē vairāk nekā savstarpējās attiecības.
11. Boba likums:
Kad Bobam ar visiem ir problēmas, parasti pati galvenā problēma izrādās pats Bobs.
12. Pieejamības likums:
Vieglums attiecībās pašam ar sevi palīdz citiem justies brīvi ar mums.
13. Tranšeju likums:
Kad gatavojies cīņai, izroc sev tādu tranšeju, lai tajā ietilptu draugs.
14. Zemkopības likums:
Visas savstarpējās attiecības var un vajag kultivēt.
15. Sadarbības likums:
Kopīgs darbs paaugstina kopējās uzvaras iespēju.
16. Pacietības likums:
Ceļot kopā ar citiem vienmēr ir lēnāk, nekā ceļot vienam. Ja gribi iet tālu – ej kopā, ja gribi iet ātri – ej viens.
17. Likums par vienas medaļas divām pusēm:
Patiess pārbaudījums attiecībām ir ne tikai tad, kad draugiem klājas slikti, bet gan tad, kad viņi piedzīvo milzu veiksmi. Vai esam mēs spējīgi patiesi priecāties par to?

JurisK (2015-06-23 05:48)  1 5 Liigo vakarā svin kopā sanākšanu, kā senu tradīciju pēc pavasara darbu nobeiguma. Sakopt savu sētu(dziivokli), uzpucēt lopus(mašīnu), izravēt dārzus(nopļaut dziivzhogu loga priekšā) - un tad visas nakts garumā - uz priekšu, kā nu kuram sanāk sagaidīt rītu un sauli:) Daudziem skumji svētki - dienas paliks īsākas, drīz jau rudens pēc tam. Manā jaunībā, pat kaut kur līdz 30 gadiem, veel bija t. s. apLiigošana - staigāja Jaanjabeerni viens pie otra, reizēm pie ugunskura pienāca tīri sveši ļaudis. Tā pat kā Ziemassvētkos-Jaunā gadā staigāja ķekatās. Bija interesantāk, lai gan jaunībā viss interesanti. Domāju, tagad arī jaunajiem ir krietni interesantāk nekā večukiem un vecenītēm. Un viņi neuzdod jautājumus, ko svinēt:)

jokapec (2015-06-23 10:12)      Vispār šai tautasdziesmai ir pilnīgi cits skaidrojums. .. pilnīgi nevietā.

erucanob (2015-06-23 10:15)      Personīgi es svinu atvadas no visgarākās dienas un sāku noskaņoties rudenim.

Specs69 (2015-06-23 10:27)    1 Dienas kļūst īsākas, bet varbūt beidzot būs silti.
Atcerējos kādu 90to pirmās puses sižetu TV. Reportiere jautā garāmgājējiem, vai bieži dzerat. Viena no atbildēm: nē, tikai svētkos. Kad jums ir svētki? Pēc mirkļa pārdomām: Tad, kad ir ko dzert.
Es savus saulgriežus jau nosvinēju naktī no piektdienas uz sestdienu. Otrā dienā biju diezgan līks. Vakar , toties, paņēmām alu un kārtīgi pastrādājām. Lauku darbi nogurdina miesu, bet attīra prātu, savukārt alus-dvēseli. Šodien turpinām dzīvot.

una32 (2015-06-23 10:36)  2 2 Ar ugunskuriem, prieku un dziesmām, kuras caurvij visu valsti un savienojas vienotā domā( līdzīgi kā Baltijas ceļš) tiek attīrīta zeme no negatīvas enerģijas, kura gada garumā uzkrājusies. Zeme un cilvēki saņem pozitīvu domu enerģiju. Sens attīrīšanās rituāls ar uguni.

Muukene (2015-06-23 12:51)      Veco vainadziņu jāsadedzina! . .. .. un jaunu jānopin!

Geisha (2015-06-23 19:20)    1 Cilvēki visos laikos ir svinējuši saulgriežus gan vasaras, gan ziemas, gan rudens, gan pavasara.

Siiga (2015-06-23 19:26)    1 Svinu to, kas ir: Saulgriežus, Dabas, Dzīvības spēka kulmināciju, garāko dienu un īsāko nakti :) Svinu nevis šodien, kad viss jau garām, bet tad, kad ir Saulgrieži (parasti 20. –21. jūnijā). Un, protams, bez alus (nu, OK, gardu pašbrūvēto mazliet vēl varētu. .. ), bez šašlikiem, bet gan ar pašas sietu sieru, zālēm, dziesmām, ja ir iekāriens - arī ar ugunsrata laišanu no kalna, ja ir muzikanti un arī dejām, Saules pavadīšanu un sagaidīšanu un kādu rāmu pārdomu brīdi, gaismiņu gaidot, mazgāšanos rasā, maximālu dabas izjušanu. .. Tad tie ir īsti svētki (svētki - no vārda "svēts", "svētīt"), kuri dod nevis paģiras, bet gan spēku un prieku :)
Ir gadījies arī būt kompānijā, kur uzsvars uz alu un šašlikiem, kādu brīdi jau var, tomēr visu nakti tas ir pārāk garlaicīgi un bezjēdzīgi: dabā piedzerties taču var jebkurās brīvdienās. ..

williii (2015-06-23 19:35)    1 Nezinaja-kur mate kur meita, vai tad senie latviesi tik stulbi bija?

planerdelta (2015-06-23 20:01)    1 Pats nesvinu jau kadus 5-6 gadus. No noveerjumiem(atminjam): daži sanāk ap galdu pie TV, sagriež sieru, paņem alu, ēdamos, kā galds luust, un godam "novelk" līdz rītam (daži "atluust atraak"). Atkarībā n kompānijas un sarunām, līdz 2-3 naktī varētu "nobazareet".

Otri savvaļā: pamats tas pats, ēdieni, daudz alus un citi alkoholi, sākumā mēģina kādas tradīcijas/rituālus (nemācēšu paskaidrot), protams, ugunskurs, uz nakts otro pusi liela daļa apdzērušies. Rīts sākas krietni pēc pusdienlaika ar paģirām vai uzlaapiishanos.

Ir veel trešā kategorija, bet tie jau visu noritualizeeja divas dienas atpakaļ, kad bija vasaras saulgrieži.

Kāpēc es nesvinu? Jo neesmu robots: aiziet uz tirziņu vai veikalu pēc darba protams nav problēma. Bet kas man tie būs par svētkiem (ko es tieši svinēšu), ja salikšu edienus uz galda, sagriezīšu sieru (var dbuut arī to, ko Latvijā sauc par janu sieru), uzlikšu ko no youtube vai FB un ko talaak? ! Mākslīgi mēģināt ko "sabīdīt", kādas 3 stundas skaidrot sievai, ko mēs te tā sēžam, tuulkot dziesmas, u. t. t. Bernam vairāk prieka būs ja iziesim vakarā pastaigāties. Neredzu nekādu jēgu priekshs sevis. Tā, kā ja Tu jēgu neredzi/nezini, tad dzīvo kā jebkuru citu dienu. Ja nav darbadiena, tad atpūties kā pašam patīk, ko tr ņemties ar to, kā būtībā nemaz tevī (manī) nav? !

planerdelta (2015-06-23 20:11)      Aizmirsu piebilst būtisku niansi: ar katru gadu (burtiski) tās domas, izjuutas paliek ar vien taalakas un mazāk tverams. Ja nebūtu FB un daži zvanino Latvijas, atcerēties jau atcerētos datumus, bet tas arī viss. Ta kā tai teicienā, "no acīm prom, no sirds ārā". Var jau būt, ka kādam ir pretēji. Domaju vairāk tiem, kuri "piespiedu-labprātīgā kārtā" atstājuši Latviju. Tiem Varētu būt nostalģija, grimšana atmiņās, kaabija, kad bija, nesocializēšanas ar citiem, vietā, kur dzīvo, u. t. t.
Zinu tādu kundzi (nedaudz vecāka par mani): sūdzējās visu laiku par dzīvi, vietā kur dzīvo: darbs smags, atalgojums nav liels, u. t. t. Mīlot Latviju, brauks mājās. Mājās bijusi, apmēram (cik zinu, nedzīvojam vienā valstī) jau kādas reizes 10 šajos 5 gados, bet ne reizi nav palikusi tur. Varētu domāt, ka ekonomika spiež, nē, gluži otrādi, viņai tika piedāvāts fantastisks radošs darbs ar nākotni. Kundze atteicās, baidoties no atbildības un arī vajadzīgo valodu nezinot(tas tiesa). Tad nu atgriezās savā "vergturu" zemē un prasto darbu. Es viņai mēģināju iestastiit, mēģini tur ko citu, atkal tā pati atbilde "nezinu valodu". Ko tad tu tur dari vismaz 5 gadus, ja pat sarunvalodu nēsi iemācījusies (darbs beidzas 6 vakarā)? ! Viņai laikamapnika manas "pamaciibas", nav vairs izgājusi uz "kontaktiem". Mēs runājām FB, viņa man sanāk tāda kā attalaa radiniece. Tā arī va būt, tev met pakaļ, bet tu izvēlies būt pa vergu un. .. vel sūdzies pati/s par savu NEizvēli!